Ciao, mierīgie un nemierīgie!

Lai arī šobrīd esam ļoti aizņemti ar dažādām formalitātēm un jaunās dzīves sakārtošanu, pārceļoties uz Itāliju, brīvdienas cenšamies pavadīt dabā, iepazīstot šo skaisto un daudzveidīgo valsti. Mūsu brīvdienu rīti ierasti sākas ar jautājumu: “Kur braucam?” Tad apskatām, kur varam aizbraukt stundas laikā no mūsu mājām Valfabrikā, lecam mašīnā un dodamies!

Pirms došanās uz konkrētu vietu vajadzētu gan pārbaudīt atsauksmes un pārliecināties, vai Google Maps nav norādes “slēgts uz visiem laikiem”. Reiz tā aizbraucām uz kādu zoodārzu – pastaiga bija jauka, līdz ceļš vienkārši beidzās. Joprojām nezinu, vai navigācija mūs aizveda no nepareizās puses vai arī šī apskates vieta patiesi vairs neeksistē.

Bet šoreiz – par kaut ko pasakaini skaistu. Tik skaistu, ka elpa aizraujas!

Grotte di Frasassi

Devāmies uz Grotte di Frasassi – vienu no iespaidīgākajām alām Itālijā, Marche reģionā. Aplūkojām dažas bildes Google, un mums šķita – šis būs galamērķis, kas mums der! Jau piebraucot, mūs ieskāva kalnu ielejas ainava, ko grūti nofotografēt tā, lai tā patiešām atspoguļotu sajūtu.

Alās devāmies bez lielām ekspektācijām, bet pēc apskates varu teikt – šis objekts noteikti jāiekļauj ceļojuma galamērķu sarakstā, ja ceļojat pa Marche reģionu vai Itālijas vidieni.

Nedaudz vēstures, bet pavisam īsi

Kā stāstīja gide – šo alu sistēmu 1971. gadā nejauši atklāja jaunu puišu grupa, pamanot plaisu kalnā. Ar minimālu aprīkojumu viņi ierāpās iekšā un atklāja pazemes pasauli. Un tieši tā arī tur izskatās! Alas tika izpētītas, un vēlāk tās kļuva par vienu no ievērojamākajiem dabas objektiem Eiropā. Lai tās būtu pieejamas plašākai sabiedrībai, tika izveidots tunelis un apgaismojums. Kopš 1974. gada Frasassi alas ir atvērtas apmeklētājiem.

Mūsu iespaidi

Milzīgie stalaktīti (tie, kas veidojas no augšas un atgādina lāstekas) un stalagmīti (tie, kas veidojas no apakšas un atgādina sveces) bija tiešām iespaidīgi. Telpiskuma izjūta alās pilnībā pazūd, tāpēc to patiesie izmēri ir grūti aptverami. Tikai skatoties tālumā, iespējams aptvert, cik šī pazemes pasaule ir grandioza.

Visa gada garumā alās ir nemainīga temperatūra 14 °C. Normāliem tūristiem līdzi ir jakas un džemperi, bet mēs izlīdzējāmies ar dvieļiem, jo informāciju par temperatūru izlasījām tikai tad, kad bijām jau pusceļā uz šo objektu. Bet, būsim godīgi – ja esi no Latvijas, 14 grādi ir tīri labi.

Mūsu gide bija zinoša, bet arī diezgan aša un strikta. Man, protams, gribējās iemūžināt visu skaisto, bet tam paredzētas tikai īpašas platformas. Ejot pa trepēm, fotografēt nedrīkst. Ja mēģini – vari sagaidīt stingru “Signora! It’s forbidden!” (tulk. Kundze! Tas ir aizliegts!) un gaismas staru acīs. Es vienreiz nejauši pamēģināju, otrreiz neriskēju.

Ekskursijas notiek tikai gida pavadībā. Mūsējā bija diezgan steidzīga, un daži skati paskrēja garām pārāk ātri. Es centos kaut ko noķert kamerā, bet brīžiem bija grūti vienlaikus baudīt un dokumentēt. Un tomēr – arī šī nedaudz haotiskā sajūta bija daļa no piedzīvojuma un Itālijas “garšas”.

Apkārtne

Daba ap Frasassi alām ir vienkārši brīnišķīga. Netālu atrodas kalnu upīte, kur var gan pabradāties, gan vērot milzu karpas. Blakus ir arī piedzīvojumu parks bērniem (šo diemžēl vēl nepaspējām izmēģināt). Mēs izmantojām upīti, lai atvēsinātos – starp citu, cenšamies vienmēr ņemt līdzi peldlietas, jo mūsu tuvējā apkārtnē nav peldvietu, tāpēc izmantojam katru iespēju.

Paēdām līdzās esošajā kafejnīcā, kur bija vienkāršas maizītes un dzērieni. Bet apkārtnē ir tik jaukas piknika vietas, ka nožēloju, ka nebijām sagatavojušies. Tur būs jādodas vēlreiz – ar piknika grozu!

Nākamās nodaļas

Noteikti pastāstīšu arī par skaistām un interesantām, kā arī tikai skaistām vai tikai interesantām vietām, ko apskatīsim Itālijā. Un, protams, arī par to, ko ēst, kad šķiet, ka nav, ko ēst, jo te visi normāli ēd tikai pēc 19.00.

New chapter, same heart –
Linda